Kanapku ģimenes stāsts

Dzīve dzimtenē

Kanapku ģimene cēlusies no Biržu apriņķa mūsdienu Lietuvā. Tur dzimis Vilis Kanapka, Kanapku ģimene bija rentnieki Biržu apriņķī.

Viļa sieva Elizabete Gegnera (dz. Hemmelrihe, ASV pārdēvējusies par Šmits), ar kuru viņš vēlāk apprecējās ASV, arī bija dzimusi tagadējā Lietuvas teritorijā, Žagares apriņķī. 1914. gadā Lietuvā Elizabete Hemmelrihe salaulājās ar Rudolfu Gegneru, un 1917. gadā viņiem piedzima dēls Osvalds. Rudolfs nomira no plaušu karsoņa 1917. gadā kara laikā (viņš bija ārsta palīgs).

Izceļošana uz ASV

Lai izvairītos no kara dienesta cara armijā, 19 gadu vecais Vilis Kanapka devās uz ASV. Viņš iebrauca ASV 1904. gada decembrī un uzreiz devās uz Linkolnu, kur jau apmēram pirms desmit gadiem bija pārcēlies viņa onkulis.

1922. gadā arī atraitne Elizabete Gegnere ar dēlu Osvaldu devās uz ASV, kur Mineapolē jau dzīvoja viņas vecāki. Viņi bija pieņēmuši Šmitu uzvārdu. Elizabete divus gadus nostrādāja apakšveļas fabrikā Munsingwear.

Dzīve Viskonsīnā

Pēc ierašanās Viskonsīnā Vilis Kanapka vispirms strādāja kokzāģētavā, kur labi pelnīja. Darbs kokzāģētavās un meža darbi tolaik bija galvenie peļņas avoti, jo gandrīz visur vēl bija mūžamežs. Pēc kāda laiciņa viņš aizbrauca uz Ņujorku, kur strādāja lopkautuvē. Viskonsīnā Vilis atgriezās 1907. gadā un nopirka saimniecību, kur audzēja un kāva liellopus.

Lizija Mossaka, kura dzīvoja Linkolnā, bet viņas vīrs strādāja Mineapolē, Vili iepazīstināja ar Elizabeti Gegneru. Viņi salaulājās 1924. gadā un nopirka lauku saimniecību Linkolnā.

Kā visas latviešu lauksaimnieku mājas, tā vienmēr bija labi iekārtota un gatava uzņemt viesus – Elizabetei skapī vienmēr bija kūka, bet Vilim – kazeņu brendijs. Viņiem bija divi dārzi, viens puķēm, otrs dārzeņiem.

Vilim un Elizabetei bija trīs dēli un trīs meitas, bet visi aizbrauca pelnīt naudu pilsētās.

Dzimta mūsdienās

Daži Kanapkas dzimtas locekļi vēl joprojām dzīvo Viskonsīnā, Linkolnas tuvumā Vasāvā (Wausau), bet citi – citās pasaules malās, tai skaitā Vācijā.
Sintija Vahsmūta saka, ka latviešu saknes viņai ir daudz svarīgākas: “Kopš apciemoju Rīgu, uzzināju, kāda bija dzīve [Baltijā], pirms viņi aizbrauca uz ASV. Mani vecvecāki bija ļoti drosmīgi, čakli, laipni, reliģiozi un labi kaimiņi Glīsonas sabiedrībai. Tāpat kā mana vecāmāte, arī es mīlu ziedus, skābo krējumu un dilles, varbūt tas [latviešiem] ir iedzimts?” (Now having visited Rīga and learning more about what life was like in [the Baltics] when they immigrated to the US. My grandparents were very brave, hardworking, kind, religious, and good neighbours to their community of Gleason. I also have a love of flowers just like my grandmother, and a love of sour cream and dill, maybe that’s genetic?)