Piķu ģimenes stāsts

Dzīve dzimtenē

Piķu dzimtas saknes meklējamas divos Kurzemes apriņķos. Piķi cēlušies no Kuldīgas, bet Bērziņi – no Talsu puses. Ziņas par Piķu dzimtu ir atrodamas gan Kuldīgas, gan Snēpeles draudzes baznīcu grāmatās. Snēpeles draudzē ir kristīts 1876. gadā dzimušais Linkolnas Piķu saimes ciltstēvs Brediķis Piķis, Bērtuļa un Margrietes dēls.

1902. gada 26. maijā Snēpeles draudzē Brediķis salaulājās ar Annu Ješkeviču, un 1903. gada martā piedzima viņu dēls Fricis (vēlāk Fredis). Jau pirms dēla nākšanas pasaulē Brediķis devās uz ASV. 1907. gadā ASV ieceļoja arī viņa sieva ar dēlu.

Izceļošana uz ASV

Brediķis Piķis esot iebraucis Filadelfijā 1902. gada vasarā un taisnā ceļā devies uz Linkolnu. Taču pasažieru sarakstos viņa vārds nav atrodams, tātad viņš ieceļoja ar citu vārdu. Interesanti, ka arī Brediķa sieva un dēls iebraukuši ar svešiem vārdiem – kā Anna un Francis Šteini.

Vai Brediķim bija jābrauc prom viņa politiskās darbības dēļ? Vai lai izvairītos no kara dienesta?

Jānis Bērziņš ar sievu Ednu, trim meitām un dēlu ieradās ASV 1904. gadā. Vispirms viņi apmetās Bostonā, pēc tam Skrantonā, pamazām virzīdamies arvien vairāk uz rietumiem. ASV viņiem piedzima meita Greisa (Grace). Kādu laiku nodzīvojuši Mičiganā, pēc ģimenes tēva Jāņa nāves 1926. gadā Bērziņi pārcēlās uz Linkolnu.

Dzīve Viskonsīnā

Anna Piķe nomira 1927. gadā. Divus gadus pēc mātes nāves Fredis Piķis salaulājās ar Greisu Bērziņu. Viņi apmetās uz dzīvi Linkolnā, kur izaudzināja astoņas meitas (Šerlija, Doroteja un citas) un dēlu Alfredu (dzimis 1932. g.).

Latviešu ģimenes kārtīgi svinēja Jāņu svētkus, un viņiem piebiedrojās vietējie cittautieši, jo varēja dabūt alu par brīvu.

Sausā likuma laikā (Prohibition, no 1920. līdz 1933. gadam) latvieši paši brūvēja alu. Citām svinībām, piemēram, Freda un Greisas laulībām, arī dedzināja džinu. Svinības notika šķūņaugšā, kur ziemā glabājās siens.

Tā kā Piķi Linkolnā ienāca samērā vēlu, viņi varēja dabūt tikai pārpalikušo zemi, kas bija purvaina un ļoti akmeņaina. Bērnu uzdevums bija nolasīt visus akmeņus. Jau 12 gadu vecumā Alfreds sāka strādāt ar kuļmašīnu, kas piederēja viņa ģimenei. Viņa pakļautībā strādāja algots darbinieks.

Alfreds un viņa māsas apmeklēja skolu, kas atradās netālu no Piķu saimniecības, pāri ceļam. Mācības notika vienā istabā. Ģimene bija tik nabadzīga, ka bieži vien bērniem bija līdzi tikai ar taukiem apziesta maize. Viņi par to kaunējās un ēdienreizēs slēpās no citiem bērniem.

Alfreds iestājās ASV gaisa spēkos un dienēja Vācijā. Pēc atgriešanās ASV viņš pārdeva un laboja smago tehniku.

Alfreds ar sievu Džīnu atgriezās Linkolnā pensijas gados. Līdz Alfreda aiziešanai aizsaulē 2015. gada jūnijā viņi dzīvoja pansionātā Merillā. Alfreds, tāpat kā lielākā daļa Piķu ģimenes locekļu, nav apbedīts latviešu kapsētā. Viņš apglabāts Dēringā (Doering), uz dienvidiem no Glīsonas.

Dzimta mūsdienās

Lielā Piķu dzimta patlaban ir izkaisīta ne tikai ASV, bet arī citās pasaules malās, taču viņus vieno dziļa ticība Dievam un ģimenes salidojumi, kuri vēl joprojām notiek Linkolnā.
Doroteja Ričardsone: “Mūsu vecvecāki un tēvs (Fredis Piķis) atstāja Latviju politisku iemeslu dēļ. Man liekas, tas ietekmēja mūsu paaudzi, liekot ticēt Dievam un būt aktīviem baznīcā un/vai sabiedrībā – neuzskatīt, ka mūsu brīvība ir pašsaprotama.” (“…our grandparents and dad (Fred Pike) left Latvia due to political reasons, I think it influenced our generation to believe in God and be active in church and/or community – not taking our freedoms for granted”).