Dzīve dzimtenē
Kraukļu ģimenes precīza izcelsmes vieta nav zināma. Dokumenti liecina, ka Kraukļi un to radinieki Smēduļi un Zīberti ir cēlušies no Paņevežas apriņķa tagadējā Lietuvā. 19. gadsimta beigās gandrīz 7 % Paņevežas apriņķa iedzīvotāju bija latvieši. Pēc kartes ir redzams, ka vairākas latviešu ģimenes no pierobežas apriņķiem izbrauca uz ASV un vēlāk nokļuva Linkolnā. Vecākie ģimenes pārstāvji, kuri ieceļoja ASV, reti runāja par dzīvi Eiropā un, ja arī kaut ko stāstīja, tad tikai savā starpā latviski, lai jaunākā paaudze nesaprastu.
Jānis un Lavīze Kraukļi apprecējās ap 1866. gadu. Viņiem piedzima desmit bērni, no kuriem trīs nomira bērnībā. Vispirms uz Ameriku 1891. gadā aizceļoja Kraukļu vecākā meita Lavīze ar vīru Jurģi Smēduli un mazo meitiņu Amāliju (Emīliju). Reizē ar Smēduļiem ASV ieceļoja arī Lavīzes 20 gadus vecais brālis Jurģis un deviņus gadus vecā māsa Minna, kura Hamburgas kuģu reģistros bija atzīmēta kā Lavīzes meita.
Izceļošana uz ASV
Smēduļi līdz ar Jurģi un Minnu Kraukļiem izbrauca no Hamburgas ar kuģi “MORAVIA”. Viņi ieradās Ņujorkā 1891. gada 9. jūnijā, izgāja imigrācijas procedūru Castle Garden imigrācijas centrā – tas bija Ņujorkas imigrācijas centrs pirms Elisa salas (Ellis Island). Smēduļi kā savu dzīvesvietu Eiropā bija norādījuši Kauņu, bet kā galamērķi – Baltimoru.
Jurģa Kraukļa pirmais darbs Baltimorā bija kastu taisīšana.
1891. gada rudenī Ņujorkā ieradās Jurģa nākamā sieva Lavīze Zīberta (dz. Kalniņa) ar savu vīru Jāni, dēlu Adolfu un meitu Amāliju. Arī Zīberti devās uz Baltimoru, kur 1892. gadā viņiem piedzima vēl viena meitiņa, Emma. Kad 1894. gadā Jānis pēkšņi nomira, Lavīze bija tik izmisusi, ka nākamajā gadā Baltimoras avīzē “Sun” publicēja dzejoli (iespējams, pašas sacerētu) vīra piemiņai:
O when the day on which he died
Comes circling around through all the years
I can but think how lone and wide,
How cold and dark the world appears.
Poor heart, what hope hast thou perceived,
That still thy pulses beat so strong;
I did not think I could have lived
Apart from him so long – so long.
Jurģa Kraukļa un Lavīzes Zībertas (dz. Kalniņa) laulības Baltimorā, 1898. gads
Nav zināms, kad un kā Jurģis Krauklis satika atraitni Lavīzi Zībertu, bet viņi apprecējās 1898. gadā Baltimorā, un nākamajā gadā piedzima pirmā meitiņa Jūlija.
1899. gads bija ļoti nozīmīgs Kraukļu un Smēduļu ģimenei. Baltimorā ieceļoja citi Kraukļu ģimenes locekļi: māsa Amālija (Emīlija), brāļi Jūlijs un Kārlis, un māte Lavīze, tobrīd jau atraitne. Lavīzes vīra miršanas gads nav zināms. Šajā gadā Jurģis Smēdulis – pirmais no dzimtas – devās uz Viskonsīnu. Viņš bija dzirdējis par izdevīgo zemes piedāvājumu Linkolnā, tādēļ vispirms aizbrauca uz turieni viens pats, un vēlāk viņam pievienojās ģimene.
Dzīve Viskonsīnā
Jurģis, Jūlijs un Kārlis Kraukļi pārcēlušies uz Linkolnu pirms 1901. gada. Līdz 1905. gadam uz turieni bija devušies arī pārējie ģimenes locekļi, izņemot Jurģa pameitu Amāliju Zīberti, kura 1906. gadā Baltimorā apprecējās un palika tur uz dzīvi.
Dzīve mūžamežā nebija vienkārša, bet latvieši bija stipri un izturīgi, un par grūtajiem apstākļiem neuztraucās. Par to liecina šāds ģimenes nostāsts: 1903. gada novembrī Jurģim un Lavīzei Kraukļiem dzima pirmais dēls, Georgs. Tajā dienā Lavīze, gatavojoties aukstai ziemai, skaldīja malku. Manīdama, ka tuvojas dzemdības, viņa aizgāja uz verandu, laida bērniņu pasaulē, ietina sedziņā un nolika aiz krāsns siltumā, bet pati turpināja malkas skaldīšanu.
Kraukļi labi pelnīja no baļķu pārdošanas. Pēc mežu nociršanas zemi varēja izmantot lauksaimniecībai. Viņi uzbūvēja šķūni un nopirka vairākas govis.
Otrais Kraukļu krogs un viesu nams Linkolnā, 1910.–1911. gada ziemā. Pa kreisi no suņa ir strādnieki, pa labi – Jurģis, meitas Jūlija un Leona, dēls Jurģis (George), meita Minna un dēls Alberts.
Apmēram 1908. gadā Jurģim izdevās nopirkt krogu netālu no augoša mežstrādnieku ciemata, un ģimene pārvācās uz turieni. 1910. gadā Kraukļi meža ugunsgrēkā pazaudēja gandrīz visu īpašumu, tādēļ kādu laiku bija spiesti dzīvot savā lauku saimniecībā. Pēc jauna kroga uzcelšanas viņi atgriezās ciematā.
1912. gadā Jurģis pārcieta smagu insultu (trieku) un divus gadus nevarēja staigāt. Pēc tam viņš šo spēju atguva, taču no slimības sekām neattapās līdz pat mūža beigām. Viņš nomira 62 gadu vecumā, 21 gadu pēc pārdzīvotās triekas.
Kad nākamajā ugunsgrēkā krogs atkal nodega, ģimene pārvācās uz pastāvīgu dzīvi lauku saimniecībā. Kad Jurģa un Lavīzes bērni uzauga, viņi devās prom, dzīvodami gan Baltimorā, gan Čikāgā un ik pa laikam atgriezdamies Linkolnā.
Dzimta mūsdienās
Kraukļu ģimenei ir vairāki pēcteči ASV, un dzimtas vēsturnieks Džefs Krauklis ir profesionāls muzikants un skolotājs. Džefs raksta: “Pētot dzimtas vēsturi, es esmu sapratis, cik trausla ir dzīve un savstarpējās attiecības. Mani latviešu senči ne tikai izdzīvoja, bet viņi izturēja. Ja kāds no viņiem kaut kad pa ceļam būtu izvēlējies vienkāršāko ceļu, manis gluži vienkārši šeit nebūtu.” (Working on genealogy, I’ve learned how fragile life and its relationships are. My Latvian ancestors not only survived, they persevered. If any of them along the way had taken the path of least resistance, there’s no way I’d be here today.)